Jāpārslēdzas nedaudz rāmākos apgriezienos. Grādīgi dzērieni problēmas nerisina, varbūt tikai nīkuļiem, kas nav gana spēcīgi, lai pacīnītos. Un pat tad, ja pirms pāris dienām runājām, ka mēs, dažas, nespējam samierināties ar zaudējumu un viss, kas mums nepieciešams ir uzvara, ar vienalga kādiem līdzekļiem, - es tagad šo visu pārvēršu par uzvaru, kas man būtu jāizcīna, un skaidrs ir viens, ka ceļā līdz tam pašam labumiņam gadās arī kkas melns un netīrs - bet tas tikai balansam. Jau otro svētdienu pamostos ar sajūtu, ka galva ir tikpat neskaidra kā trekterējot tos n-tos dzērienus, kas parāda, kas Tu esi.
Tagad topā ir tumša nagu laka! Čūskas gredzens un daudz laika sev. Domāt. Sadzirdēt un tad darīt. Neliels , bet patīkams satraukums par uzticēto, gandarījuma sajūta par paveikto un vēlme izņemt dokumentus no skolas. Jā, rauciet visi tagad pieri šausmās.
Tāpat mēs pirms pāris dienām runājām par to, kā īsti apkārtesošie cilvēki vidē mūs redz. Kā mēs redzam sevi. Izrādās tās ir divas pretējas nostājas. Tāpēc derētu ņemt vērā to, ko redz citi un sākt sadzīvot ar šo lielisko domu. Paķert sevi aiz kājām, sapurināt un vienkārši pieņemt domu, par to, cik patiesībā ģeniālas mēs esam. Un nekad, nevienam neļaut likt mums domāt citādāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru