Lietas grozās ap to, ka mūsdienu cilvēkam svarīgākais ir visu sasniegt uzreiz, tagad , te, un uz vietas, bez jebkādas mazākās piepūles. Nenoliegšu, ka ir attiecīgas sfēras, kurās arī es labprāt taptu par kompetenti spriestspējīgu indivīdu - tā uzreiz, bet ar savu veselo saprātu apzinos, ka nu ne visur visu iespējams sasniegt tā uzreiz. Es te par saviem līdzbiedriem - studējošajiem jaunajiem PR, Reklāmas vai Žurnālistikas pārstāvjiem. Starp citu, jāmin, tāds visai interesants novērojums, lielākā daļa pasniedzēju, laikam, uzskata, ka tas ir viens un tas pats, vai arī vienkārši cer, ka mēs -visa lielā gūzma, vērsīsim savas intereses žurnālistikas modulī, jo pārējās divas sfēras tiek pieminētas reti, jāteic, ka praktiski netiek pieminētas. Es pat brīžiem iedomājos, ka viņi , iespējams, naivi cer, ka mūsu audze nesīs, ko jaunu un svaigu, kvalitatīvāku un kreatīvāku. Bet spriežot pēc saviem pašreizējajiem novērojumiem - šaubos, stipri šaubos. Bet atgriežoties pie tēmas - daudziem lielākā daļa informācijas , šķiet, absolūti nevajadzīga, neaizraujoša un laika izšķiešana. Iespējams, tagad izklausos pēc taisnīguma iemiesotājas Grietiņas, taču tā nav. Situācija izveidojusies tāda - daudzi uzskata, ka praktiski būtu spējīgi, jau tagad sākt un darboties sevis izvēlētajā lauciņā , aizmirstot par jebkādām pamatzināšanām, kuras būtu jāiegūst, lai pašlaik esošais Pasaules skatījums mazliet mainītos, un prātu nenodarbinātu vien klišejas un citu aizlienētie viedokļi.
Daudz gan pēdējā laikā esmu dzirdējusi par to, ka labākie ziņu pārnesēji jau nu noteikti nenāk(nu vai retais) nāk no LU. Savā ziņā piekrītu, ja vien šo neformulē tā - "Man liekas, ka man padodas rakstīt, domāju, ka zinu visu jau pabeidzot Vidusskolu vien, un vienvārdsakot - visi ceļi man vaļā", nē nu ir arī tādi - īpaši apveltīti cilvēki, kuru personiskā interese par vietām, lietām ir dabiski iedzimusi, un akadēmisko izglītību tie aizstāj ar pašizglītošanās procesu. Vislabākais variants šobrīd vismaz, manuprāt, ir tāds - diezgan lōģiski, ja ir radusies interese par žurnālistiku kā tādu, tad noteikti derētu apsvērt un izvērtēt, kura tad ir tā joma, kura Tavuprāt ir Tevis interesējošā, darbojies šajā jomā un lēnītēm pieķer rakstības pamatus un citas lietas, kas saistās ar kvalitatīvas žurnālistikas procesu. Varbūt atkal izklausos pēc kāda svētā demagoģiskā moralizētāja, bet tā no tiesas nebūtu slikti. Cik gan bieži pēdējā laikā nav novērojamas situācijas, kad viens vai otrs domā, ka spēj izpausties visai plašos tematos - it kā galveno domu pavēstot vairāk vai mazāk precīzi, taču detaļas klibo, kā vecā kaimiņiene no pirmā stāva.
Vārdu sakot gribēju teikt to, ka apbrīnoju to, ka cilvēki visu grib te, tagad un uzreiz, un vēl piedevām ar cerību savu darbu veikt kvalitatīvā līmenī. Bet varbūt tas vienkārši nāk ar laiku, varbūt vienkārši daudziem , šķiet, ka iestājoties kādā citā mācību iestādē pēc Vidusskolas uzreiz kļūsti par ģēniju- visurgājēju.
p.s. Ja kāds gadījumā uztvēris personīgi kādus manus izteikumus - smilkstēšu vien to, ka visur un vienmēr pastāv izņēmumi.
Paldies par uzmanību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru