Jāsāk jau visdrīzāk ar to, ka neesmu droša vai zināms par kādām "gaidām" es plānoju turpmākās , apmēram 10-15 minūtes gudri vārsmot. Šoreiz par tām "gaidām", kas vistiešākajā veidā saistītas ar apkārtējiem., kuras, šķietami, uzliekam paši sev. Nē, ne jau visi,bet domāju, ka arī dzan ne maz.
"Gaidas", šķiet, jau pavisam vienkārši, tas ir tad, kad kāds no Tevis kaut ko sagaida, ja jārunā par saistību ar sabiedrību, tad apkārtējo gaidas par to, kādam Tev vajadzētu būt, vai kādu Tevi iedomā vairums. Viss kārtībā ar tiem, kam tas nesagādā ne mazākās problēmas, no sērijas " lai jau viņi gaida, es turpinu un esmu būt es pats". Problēmas rodas tad, ka "gaida", "bļemba" vai vienalga kā to vēl terminēt , sāk kļūt par daļu no apziņas. Apziņa saka "Vecais, tie cilvēki no Tevis gaida to un to, rādi viņiem to un to, ne jau to, kas Tev patiesībā zem ādas". Tad Tu sāc valkāt savu gaidu tērpu, no Tevis būtībā negaida neko citu, kā to, kāds Tu esi iedomāts. Šeit pieci plusi cilvēkam par spēju pietiekami ātri uztvert , kāda tad ir īstā gaidu kleitiņa, kurā ietērpt sevi, neradot ne mazākās stresa situācijas apkārtesošajos. Viss kārtībā - viņš ir tāds, kādu mēs viņu iedomājamies. Kas notiek ar gaidu kleitiņas valkātāju? Pavisam vienkārši. Diezgan ideāls variants, kleitiņa uzvilkta, sirsniņa mierīga. Tik vien kā tā disonanse. Būtībā - nekādu problēmu. Taču no otras puses, gaidošie visticamāk tā arī visu laiku dzīvo savās gaidās. Kas notiek ar gaidu kleitas valkātāju? Viss iespējams, ka kleitiņa attiecīgajā sabiedrības lokā arī netiek novilkta, varbūt dabīgu instinktu vadītam, varbūt tāpēc, ka vienkārši kļuvis ērti.
Problēmsituācija rodas tajā brīdī, kad atskārsti, ka kāds no "gaidītājiem" kā izrādās ir tīri domājošs cilvēks ar kuru pat varētu... Bet , nē., viņam taču nav pat ne mazākās apjausmas par to, kas Tu īsti esi par zvēru, vai , precīzāk, Tu esi pavisam cits cilvēks. Otra problēmsituācija rodas tad, kad atskārsti, ka nespēj šo cilvēku klātbūtnē atvērties, Tava gaida to neļauj tīri lōģisku iemeslu vadīta - viņi taču nesapratīs Tevi - būsi kā no mātes miesām nācis - bez kleitiņas. Nu velns, te sākas lielākā problēma, kura tā arī vai nu netiek atrisināta, vai arī paiet ilgs laiks, līdz gaidu kleitiņa izplēn gaisā.
Un te Tev tik lieli prieki neparastā kārtā satikt ļaudis, kas negaida, gaidu kleitiņas viņiem ir svešs jēdziens, turpretī Tu esi brīvs no liekā, izdomātā tērpa, un saproti, cik gan labi būt pašam sev.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru