ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Vispār - godīgi - esmu atpakaļ tur, kur biju pirms kādiem diviem gadiem.. Es negribu nevienu uz sava maigā , staltā kakliņa. Nevajag vienkārši. Man ir atnācis atpakaļ vecais režīms tikai, ja tagad mērītu tā kvalitāti, rādītāji mums teiktu, ka ir izaugsme, ir, ir! Un tagad es labi pavadu laiku. vienkārši. Izmantoju iespējas. Ļauju sevi iepriecināt. Bet papēžus vilkt gan vēl netaisos! Lai gan pavasarim pasūtītas trakākās kurpes , kādas jebkad bijušas salīdzinoši miermīlīgās Zanes Vītolas apavu skapī.
cenšos nodabūt to spilvenu no savas sejas, kas neļauj elpot. Nē, visādi citādi, bez tās elpošanas jūtos pa pirmo. Līdz šim vēljoprojām neesmu nopirkusi plānotāju. Tā teikt - audzinu raksturu, vairs neplānoju. Vecā Zane šajā brīdī klepotu un ārdītos, kā, kā? Nav viss izplānots??? Jaunā Zane, vai vienkārši nedaudz citādā, saka - nu, aiziet, jo mazāk saplānots, jo vairāk labu lietu, ko paveikt parādās.
Man ir tik daudz laika sev, nekas nav jāgaida, ne uz vienu nav jāgaida, ja vien Jūs zinātu!. Kaļu Liela mēroga plānus tālākai nākotnei. Kā Līna teiktu - Princešplānus arī kaļu, atkal esmu sākusi intensīvāk strādāt ar savām aprisēm utt. Vasara taču tepat klāt, un tad tās pludmales ballītes un citas lietas, kur kājām un sēdenim jābūt formā!
Nesen viens jauks vīrs teica, ka mana seja variējot no 20 - 27 . Esmu iemācījusies kontrolēt savus vaibstus un īstajos brīžos uzlikt tam brīdim piemērotākos, ziniet, ja!
Varbūt arī esmu kļuvusi nedaudz [...] un neskrienu skandināt sevi zem dziļdomīgā literāta vārda, jo tā gluži vienkārši dzīve rožainākās krāsās rādās. Ak, jā, un tie principi, tie gan nekur nepazūd. Reizēm ielieku viņus kabatā , lai pasēž tur un nekrīt uz nerviem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru