_

Nē, nē, es nesūdzēšos par nekārtībām valstī un citiem mēsliem, kurus šogad derētu atmest, jo palūkojoties uz sabiedrības aktivitātēm no malas, šķiet, ne es vienīgā attapusies, ka šajā gadījumā jēdziens "būt globāli zinošam" nav aktuāls tad, ja "būt globālam" tajā pašā laikā nozīmē "būt reāli sapistam" , ar negatīvām domām, protams, un citiem faktoriem, kas ikdienas dzīvi padara nedaudz nospiedošu. Teiksiet esmu viegli ietekmējama? Negribētos vis' tā teikt.
Šoreiz šupr nākusi esmu tāpēc, lai, nē, ne gluži pukstētu par aizgājušo, drīzāk gan veiktu pietiekami virspusīgu uzskaiti par to, ar , ko 2009. paliks manā atmiņā, ja paliks.
Ziniet un vienīgais, kas man nāk prātā ir elitārā iestādījuma pabeigšana, skaista vasara un jauks gada noslēgums. Pāris nepatīkamas atvadas no ierastās ikdienas dzīves, kas bija bijusi diezgan nemainīga pēdējo divu gadu garumā, bet tajā pašā laikā bija iespēja saprast, ka sabiedrība neaprobežojas ar tiem cilvēkiem, kuri Tavās acīs iemantojuši "respektējama un lōģiski domājoša"cilvēka statusu. Neprecīzi, laikam, izteicos, gribēju teikt tā, ka kaut kad, kad man nesen palika 19, respektiivi apmeeram pirms gada, biju iesūnojusi domu mežā, kas man nemitīgi mēģināja iegalvot, ka man iepazīties ar jauniem cilvēkiem, atšķirīgiem no vispārpieņemtajām normām(draugiem), būs problemātiski, bet sanāca tā, ka bez viņiem ir vēl , kā izrādās pāris indivīdi, kas neaprobežojas ar nemitīgām runām par sevi un saviem kaķsuņ radījumiem.
Vēl noteikti gribēju piemetināt to, ka vecumam nu noteikti nav itin nekādas nozīmes.
Un to, ka tā kā šajās dienās neesmu mācījusies, kopš elitārās skolas laikiem, kad jēdziens "laiks" reizēm šķita, diezgan nereāla lieta.
Un, aiziet, panika ir klāt.
Arlabvakar.