Vidējais Latvietis.

Vakar manās rokās uz apmēram 25. minūtēm nonāca grāmata, kas pilna ar satīriski anekdotiskiem aprakstiem par vidējo latvieti. Ja atmiņa neviļ, Satori izdevums.
Jā, tiesa, 3/5 no grāmatā aprakstītā ir kā sitiens vidējajam latvietim ar āmuru pa galvu, taču pāris aplamības arī tika sastaptas.
Nav jau nekāds noslēpums, ka daudziem no mums lasot šo "mini book" radīsies negatīvas emocijas, jo rakstīts taču par mums - vidējajiem latviešiem, un ne tas labākais. Varbūt es spēju kaut mazliet iedarbināt savu spēju smiet pašai par sevi, tāpēc tik asi nereaģēju, jo taisnība jau ir, ka vidējais latvietis palaiž garām pāris saspiestus sabiedriskos transportus, lai tikai nebūtu jādrūzmējas, un sagaidījis tukšāko ir makten apmierināts ar sevi, tiesa, tiesa.
Un taisnība jau arī par to pārmērīgumu, kredītu ņemšanu, dzīvošanu Zolitūdē Postbloka mājā, bet pārvietošanos ar BMW x5, skaistu sievu un neapmierinātu pašpotenciālu un nervus bendējošu darbu. Bet par to pie mājas stāv x5.
Viss jau skaisti, tā notiek un nav ko te diži pašam sevi pelt, jo ne jau manī nav liela daļa no "vidējā" iezīmēm. Nekad neizrādu emocijas, riebjas plaša mēroga pasākumi, mīlu iedzert, un ne drusciņ,bet tā, lai velk uz kašķi, jo "vidējam"tik ļoti patīk saskatīt otrā slikto, nevis kaut to gramu labuma.
Jā, jā, viss lejamais gabals, un kārtējais lejamais retoriskais jautājums - Kā ietekmē īsti radies "vidējais latvietis"?!
Par teritoriālo novietojumu nevar būt ne runas, dzīvojam mērenajā klimata zōniņā, kas nedaudz priecē ar lietu, nedaudz sniegu, un pavisam nedaudz saules. Spējam izbaudīt pilnu gadalaiku maiņu un katrs vēl paspēj atrast savu - mīļāko-. Tātad ziemeļnieki gluži neskaitamies, līdz ar to norakstīt savu nesabiedriskumuu & KO uz šī rēķina nevar!
Tālāk, fakts, ka pāri mūsu teritorijām gājuši dažādi ļautiņi, labi, slikti, kareivīgi, memmīgi, gudri un arī dzan tādi, kas ar prātu reti draudzējas. Varētu izvirzīt pieņēmumu, ka "vidējā latvieša" veidošānās procesā viņš paņēmis pa drusciņai no katras tautas mentalitātes un kopā galu galā izveidojies tas, dīvainais, pavisam netipiskais ļautiņš - " vidējais". Taču šī teorija ir samērā apšaubāma, jo jau senie lit. dižg. rakstīja un nopēla mūždien īgno latvieti, kas bēdas un pēdas slīcina grādīgā dzirā, meklē skabargu vienmēr un tikai vienīgi cita pakaļā, kaut duras kaut kas paša pēcpusē. Ja pievēršas pēdējos gadsimtos notikušajam, es neteiktu, ka tā trīs krāsu/strīpu tauta būtu spējusi mūs kaut kādā veidā mainīt vai ietekmēt, jo viņiem taču tas viņu sabiedriskums, ziemassvētku eglīte ar 30 dažādu krāsu bummbiņām, mērķtiecība un citas īpašības, vienīgais, ja " vidējais" , kā iepriekš minēju ņem un redz lielākoties tikai to slikto, tad sanāk diezgan lōģiski, ka to labo jau neesam paņēmuši, bet par slikto nevaru spriest jo šīs tautas mentalitātes slikto pusi īpaši nepārzinu.
Bet nu atgriežoties pie "vidējā" , nonākam pie secinājuma, ka mēs , visticamāk, esam unikāli, jo par citu tautu mīnusiem - "vidējiem", lasīt nav sanācis, lai gan būtu jāuzokšķerē, varbūt atklātos, ka kādos no šāda tipa aprakstiem pavīdētu kādas mūsu īpašības arī.
Lai vai kā es mīlu to "vidējo latvieti", par spīti tam , ka viņš noteikti meklē skabargu tikai un vienīgi manā pakaļā, bet lai meklē, jo es jau daru tieši to pašu..

Zane

P.s. Vidējais latvietis tagad noteikti sadusmosies, ka viens cits vidējais latvietis atļāvies virināt muti , tā rezultātā piedzersies un meklēs kašķi.

Arive 'derči!