Labi.
Šodien aizgāju pamīņāties kopā ar motciklu'' brāļiem, lai arī man nav mocīša , nez vai kādreiz būs, jo "Dzīvo ātri , mirsti jauns" teiciens nav vairs manu teicienu topā, līdz ar to, šo objektu savā īpašumā iegādāties tuvākajā laikā negrasos.
Bet ne gluži par to vēlējos paskricelēties.
Apkārt esošie uz doto brīdi sadalījušies divās pretēji nostatītās koalīcijās, vieni, kas atbalsta nodevas paaugstināšanu(visticamāk autmobiļu īpašnieki, kuriem vienkārši skauž, ka motciklu'' īpašniekiem nodeva tik maza padevusies) un tie, kas pret nodevas paaugstināšanu(Visi Motciklu'' īpašnieki, kā arī daži tādi kā es), un, protams, kā gan iztikt bez tās sabiedrības daļas, kurai vairāk vai mazāk ir vienalga, kas īsti notiek.
Ja pievēršamies tai sbaiedrības daļai, kas ir par nodevas paaugstināšanu, jā, protams, ja manā īpašumā būtu autōmobīlis, arī es drošvien justos pamatīgi pised of , ka man jau n-tos gadus būtu jāmaksā ne tā mazākā nodeva par savu braucamo, kamēr tajā pašā laikā motciklisti'' varētu ar vēju matos braukt par nieka trīs latiem. Un , šķietami, pavisma saprotams ir fakts, ka tāda ir šīs koalīcijas nostāja.
Tupretī , ja pievēršamies tiem, kas nu nebūt nav apmierināti ar to, ka tagad 3 latu vietā, sākotnēji draudēja ar veseliem 100 ls, nu nepriecātos arī es. Un arī es, ja man arī būtu Moccikls'',. ietu pamīņāties pie "Mūžīgā sasaluma" ēkas.
Taču, ja paskatamies uz to visu no mazliet cita skatu punkta, man nebija ne mazākās nojausmas, ka šiem braucamrīkiem piespriestā nodeva ir tik niecīga, tagad to zinu, es un vēl simtiem , tūkstošiem sbaiedrības pārstāvju, un te mēs atkal sadalamies divās daļā, tie, kas uzzināja un apšokējās par netaisnību, kas valda starp motocilkistiem un autovadītājiem un tie, kas saprata to, ka patiesībā tas bija diezgan veikls triks, vismaz,manuprāt, izziņot un publiskot faktu, ka mocīš vadītāji visu laiku dzīvojuši ar tik zemu nodevu, un te pēkšņi "ne tajos spožākajos laikos" ņemt un nodevu sākotnēji paaugstināt par "nieka" 97 Ls. Vai nav sakritība. Nostādam daļu sabiedrības par nodevas paaugstināšanas piekritējiem un, aidā, kāšam lielo piķi, cerot uzpelnīties, un tādējādi labot sevis pieļāutās kļūdiņas, .
Skatīsimies, kuru nākamo sfēru izraks, uz kuras rēķina, vai precīzāk sabiedrības rēķina nopelnīt.
Jamin vēl tāds fakts, ka pēdējā laikā vidēji viena gada laikā reģistrēti vidēji 1500 Motocikliem līdzīgi braucamrīki, tas nav maz, nebūt nav maz. Ņemot vēl vērā, ka 2008. gadā reģistrēto motociklu skaits dubultojies.
z.v.

Man , laikam, jāpriecājas, ka vairākums paziņu un draugu loku sastāda tādi, kā sacīt jāsaka, lādzīgi cilvēki. Ar intelekta bāzēm viņiem viss kārtībā un pats svarīgākais, viņi nedomā aprobežoties ar to, intelekta tačku, kas šobrīd velkama līdz. Un es varu vien par to nopriecāties.

Cilvēki no malas tādi neizskatās.

Ja Vēbera k-gs reiz , nemaz ne tik sen, rakstīja par Zinātni un Politiku kā profesiju, tad mūsdienās esam tik ļoti notrullinājušies, ka droši varētu sacerēt emuārus, memuārus, dzejas rindas un haikas par to, kā dzīve kļuvusi kā profesija. Mehāniskums, saraustīgums attiecībā uz notiekošajiem procesiem, vēlēšanās pēc lielākām un tai pat laikā īslaicīgākām baudām, nesasniedzamiem kalnu augstumiem un citām slima suņa murgiem līdzīgām parādībām.
Izpratne ir novirzīta aizskatuvē, pie putekļainām parūkām un pēc grimma dvakojošiem spoguļu atspulgiem. Tā viņa tur spoguļojas, līdz brīdim, kamēr kāds neienāk nomainīt kādu matu cirtu, uzlikt izteiksmīgāku grimmu, ietonēt vaigos mākslīgu sārtumu, lai izietu, un izpratni atstātu vēljoprojām, tur starp, starp nebūtību, kas tajā pašā laikā ir būtība visam dzīvajam.

Es vairs nerakstot.
Man jāraksta.
Raksta.
Es nevaru.
Rakstīt.
Nerakstīt.
Man jāraksta, nē.
Jā, jāraksta.
Nē.
Rakstīt, rakstīt, tīt.
Nē.
tīt.
Nē.
.


Pietrūkst.
Pašlaik.
Pašlaik?

Bet.
Es gribu būt kārtīgs un viens ellišķīgi cilvēcīgs cilvēks, par spīti līķiem un zārku vākiem.

Visi, visi satraukušies par meteorītu, kamēr man tas viss, šķiet, tik triviāli un mazsvarīgi, bet katram jau savas intereses un līdz ar to problēmas.
Jā, tagad, laikam, katru nedēļu būs, kas tāds, respektīvi miniblogotāju sistēmā Twitter, katru nedēļu ienāk kāda jaunā"sensacionālā"ziņa - pagājušo nedēļ tas bija ūsainis ar savu "aizver muti". Kāpēc, es te tā kā līdzīgi sūdzos? Nē, es nesūdzos, vien prātoju par to, ka ir viena ziņa, kurai seko visi, un visi uz kādu attiecīgu laika sprīdi ir kā apmāti ar jauno notikumu, cenšoties izvirzīt arvien jaunus secinājumus, tādējādi piegudrojot visu ko klāt.
Uztveru šo informāciju, jā, nesūdzos, ka viņa nonāk manos domu labirintos, un . nē, es atkārtoju, ka nesūdzos, vien izdaru secinājumus.,
Manas domas gan pēdējā laikā vairāk ķērušas ģimenes saišu būtība, ģimenes funkcija un ieteikme uz indivīdu. Jē, esmu gan latviešu, gan citautu literatūrā saskārusies ar daudz un dažādiem gadījumiem, laikam, tā vēl līdz šim brīdim ne reizi neapjaušot, cik gan mātei un tēvam, viņu attiecībām, nozīmīga loma ir bērna personības veidošanās procesā. (piedodiet psihologi, ja izteicos ne tā, šī sfēra nekad nav bijusi mana stiprā puse). No saprāta aizsākumiem līdz pat vidusmērīgi 20 gadu vecumam, indivīds savu ikdienu vada ģimenes dzīvē - labā sliktā, ģimeniskā vai ne tik ģimeniskā, un te mēs varam lūkoties, apmēram 80% laimīgi, dzīvespriecīgi, attiecības veidot spējīgi cilvēki nāk no laimīgām ģimenēm, kurās viņiem ir bijusi dota iespēja redzēt to divu cilvēku attiecību modeli, kā paraugu, kā principu, un vadīties pēc tā arī tālākajā savas dzīves veidošanā, šiem indivīdiem gandrīz nekad nav problēmu ar labas auras veidošanu ap sevi, ar spēju veidot labas attiecības ar apkārtējiem, jo kaut kur zemapziņā slēpjas tas "zīmējums"kādu veidojuši vecāki.
Un, ja runājam par procentiem, tad tieši apmēram tie paši 80% no ne tik "izdevušos" ģimeņu loka ir arī tādi "neizdevušies", neapjauš attiecību būtību, neapjauš, kā īsti veidot attiecības ar apkārtējajiem indivīdiem, sarežģī lietas, kur tās nevajadzētu sarežģīt, kā arī , jā kā arī..
Bet smagākais šiem "neizdevušajiem" rodas tad, kad nāk atklāsem, ka , iespe'jams, ģimenes dzīve, vecāku radītā atieksme gan savstarpējā, gan pret bērnu ir tiktāl iesēdusies prāta nostūros, ka bērns neapzināti sāk atkārtot vecāku kļūdas - nespēj radīt auglīgu vidi sev apkārt, nemitīgi sevi par kaut ko vaino, jo nevienam nav noslēpums, ka vecāku nesaprašanās rezultātā, dusmu remdētājs ir bērns, uz kuru iespējams noalist tvaiku, izdarot pārmetumus un some other stuffs.
Kā man teica, sākotnēji tās esot dusmas, kad Tu apjaut, ka nenāc no vienas no tām "laimīgajām"ģimenēm, tad seko skumjas, un tad apzināšanās. Tikai secība un laika periods nav nosakāms. Viens apzināšanos varbūt piedzīvo tikai savos 40 gados, cits varbūt savos 25.
Jā, jā, jā. No vienas puses šiem cilvēkiem tiek dota iespēja veidot sevi pašiem, cenšoties atmest paraugu, kāds sēž kaut kur dziļi sevī, taču no otras puses, nenoliedzami rodas sajūta, ka "es taču to neesmu pelnījis'' , "kāpēc citiem ir tā, bet man šitā " - tāpēc, ka ģimeni neizvēlas, un, kazi, varbūt tā ir sena vītne, kas vijas cauri dažiem ģiemņu cilts kokiem, līdz kādam no pēcnācējiem ceļā nenostājas cilvēks, kas iemāca visu to, ko vecākiem vajadzēja spēt parādīt ar ģimenes cienīgu dzīvi un tad, iespējams, šī vītne satrūkst. Cerēsim, vismaz, ka tā.

Te vakar manās durvīs iestājās māte un teicās, ka viņas rokās nonācis laikraksts, kaut kāds dzeltenais, un tur esot bijis raksts par to šovu "Latvijas princese". Uzreiz noorientējos, jo arī manās rokās, šis raksts bija nonācis, un , un, viņa man vaicāja, ko es saprotot ar jēdzienu "princese".
Hmm, jāsāk jau acīmredzot ar to, ka man vispār visi šie šovi, kuros bariņš "krutu"džeku cīnās par meiteni, vai lielpilsētas meitenes brauc dzīvot laukos, nekad nav uzrunājuši, esmu vienmēr naski sasmējusies par to, cik cilvēki tālu iet, lai nonāktu televīzijā..
Taču, ja visā iepriekšējajā varbūt bija atrodams kāds savstarpējs sakars, tad šajā attiecīgajā šovā ar tā nosakumu nav ne mazākās līdzības, - tā es domāju. Attiecīgais laikraksts bija veselu atvērumu veltījis(vai pārdevis) reportāžai par to, kā šova dalībnieces ballējas vienā no krastmalas ieskrietuvēm. Pliki dupsīši, sarkanas bantītes utt . utjp. Okei, es visu saprotu, ir ķermenis, ir laikmets- rādi to. Bet līdz ar to nonākam pie secinājuma, ka šīs meitenes attiecīgo auditoriju spēj paņemt ar saviem plikumiem, kāds drošvien ir arī mērķis, jo, varbūt izklausīšos pārāk skarbi, šķiet, ar prātu neviena no viņām tā īsti nedraudzējas, jā, jā, kliedziet, aurojiet, jā, es viņas nepazīstu, tomēr šāds ir mans viedoklis par cilvēkiem, kas tik ļoti skrien pēc popularitātes. Un, ja runājam par popularitāti - hmm, vienmēr šādos indivīdos esmu saskatījusi kādus neapzinātus mazvērtības kompleksus, kurus ir cerība aizpildīt ar nokļūšanu sabiedrības uzmanības lokā.
Ja vēl paturpina par šova nosaukuma saturu un nosaukumu. Atkal, iespējams, ieslēdzies mans nemodernais, ōmju tipa domāšanas veids, taču, ar ko Jums pirmāmkārtām asociējas vārds "Princese" ? Ar skaistu, gudru, graciozu sievieti, kas ir visu šo vārdu cienīga, vai ar meiteni, kas pusplika dejo uz galda, ar prātu draudzējas minimāli, un labi, ja draudzējas vispār, vērpj intrigas, lai izstumtu pretinieces un gozējas dzelteno lappušu atvērumos, lai iegūtu tieši - neko, ak, atvainojos, lai tomēr nonāktu sabiedrības redzes lokā. Jā, protams, nav vairs Padomijas laiki, kad sekss un plikumi bija jāslēpj segaspārvalka dziļākajā stūrī, taču tā ir neliela, bet privātā telpa. Lai gan, ko es te muldu, ir taču 2010. gads.
Un tikai vēl - Iepriekšējais šovs nr. 1 , kotējies diezgan labi starp skatītākajiem raidījumiem, tā vismaz ziņo virtuālā vide, it mīns, ka cilvēkiem interesē, un te ir vēl viena " vidējā latvieša" īpašība - Viņš teiks, ka tas šovs ir stulbs un , ka tur notiek absolūtas muļķības ar drastiskiem piejaukumiem, bet tik un tā skatīsies, jo tāda mūsu daba,- piedāvājums veidojas uz pieprasījuma pamata. To, lūk, prasa diezgan liela daļa Latvijas sabiedrības, un varam droši, pavisam, droši izdarīt secinājumus par to, kāda ir ievirze turpmākajam sabiedrības veidošanās procesam.
Arlabvakar, draugi.
Zane

Nesaprotu, kas īsti darās ar Dienu?
http://www.diena.lv/lat/politics/foto/foto-pauls-raudseps-pamet-dienas-redakciju#comments
Tas stāvēja jau no rīta un vēljoprojām viss ir oficiāli pieejams Diena.lv mājas lapā.
Vai jaunie kontrolieri ir aizņemti ar citām lietām un pašam medijam vērību šobrīd nepievērš?>
Rdezēs kādi raksti taps apmēram pēc divām, trīs nedēļām.
Klīst baumas par uzpirkšanas mahinācijām, ai, bet baumas klīst par itin visu.
Un tiesa ir, Diena traucēja dzīvot daudziem ar samērā mierīgu sirdi, un , laikā, kad neiet viegli, tas noteikti kādam bija uzkāpis uz pašas jutīgākās varžacs un neizturēja, saprata, ka neies cauri, un, aiziet, nost ar Demokrātiju, klopējam to bodīti ciet, nu, labi, lai nav tik liels skandāls, pavisam neaizklopēsim, bet, apstrādāsim gan.