_

"Tev baigi smukais krekls," es viņam saku.
" Nu...jā.... svaiga Boss kolekcija," viņš kautrīgi, taču ne bez lepnuma notrauš pūciņu no krūts.
"Nu re, bet vai vajadzēja jaunu?" es uzņemu apgriezienus. "Ja cilvēki būtu nonēsājuši visas tās drēbes, kas pagājušā gadsimtā tika saražotas, bet netika pārdotas, man liekas, pāris desmitgades neko jaunu nebūtu vajadzējis šūt. Veikali stāvgrūdām piebāzti ar lupatām, priekš kam vēl vajag ko jaunu, mazdrusciņ citādi piegrieztu? Un tagad tev atkal jauns krekls, kaut skapis droši vien sen jau pilns!"
"Nu, bet kā?" mans draugs ir neizpratnē. "Vienmēr taču gribas kaut ko jaunu. Vai tad Tev negribas?"
"Kāpēc ne. Tikai šoreiz nevajag kreklu. Es varbūt tā vietā vēlos izlasīt rakstnieka N pēdējo stāstu krājumu, saproti? Iedomājies, ka citiem grāmata var kalpot tāpat kā tev krekls, tikai, lai..." es saminstinos, līdz atrodu īstos vārdus, "Lai apģērbots no iekšpuses! Tu uztver?" "Uztveru, uztveru, neesmu jau nekāds..." klasesbiedrs nogroza galvu, tad pēkšņi uzsit man pa plecu un skaļi iesmejas: "Apģērbties no iekšpuses! Ha, ha, ha! Nu gan pateici."

/ Māris Bērziņš

Šis kungs man gandrīz kā vārdus no mutes izņēmis runā, drīzāk jau raksta Kultūras dienā.
Katram jau mums tās vērtības pa savam iesakņojušās. Un, nē, nebūt es negrasos sākt analizēt, kuras derīgas, kuras ne. Derīgas visas. Saprotas derīgie. Termiņš šai sapratnei tāpat kā uz kakao paciņām - vari dzert tik ilgi, kamēr neesi noglabājis skapī kur tārpi mājo.

Bez šī kunga , uz balkona idilles, pāris pēcpusdienas manās rokās pagulēja mūžīgais Osho. Cik nu mūžīgais, lai arī es redzu visas pārliecināšanas iezīmes un viennozīmīgu sava viedokļa uzspiešanu, man no šādiem kungiem vienmēr bijis nedaudz bail, iespējams, ka pat ne bail, drīzāk tā ir kā sava veida pietāte pret spēju, kuru gribētos savā dārziņā auklēt. Ne jau tāpēc, lai man sekotu piektā daļa Amerikas, nē, es nodarbotos ar citsuģestiju. Bet runājot par viņa uzskatiem. Runāt tik daudz par dzīvniecisko, paralēli uzsverot sajūtu lielo lomu un prāta nevajadzību ir drošsirdīgi, no tiesas. Ja starp dzīvnieciskumu un sajūtu pasauli velk paralēles. Pēc manas spriestspējas ir šādi - protams, Tu esi dzīvnieks, kurš laika gaitā , prātam attīstoties, pielāgojoties apstākļiem, un rupji sakot, domājot par pašlabumiem, esi kļuvis ļoti gudrs. Tu esi gudrs dzīvnieks. Bet pa ceļam prāts ir noslāpējis Tavus dzīvnieciski dzīvnieciskos instinktus, un tie, iespējams, ar veselā saprāta attīstību vairojuši sajūtu pasaules attīstību.
Un, ja man pasaka, ka Osho ir viens no mūsdienu "populārākajiem" , jā, tieši tā populārākajiem skolotājiem, es pasmīnu un nodomāju, ka gribu to pārliecināšanas spēju savā dārziņā.


Nosakot galamērķi , tā vairs nebūs Tava nākotne, jo nebūs atvērta. Tagad Tu esi izvēlējies vienu iespēju no daudzām.