Ne vienmēr nepieciešama krietna deva simbolisma un postmodernisma, lai cilvēkiem pavēstītu būtībā pavisam vienkāršas lietas, kuras, pašsaprotams, katrs atbilstoši savām vecuma ārēm, uztver citādāk.
http://www.youtube.com/watch?v=IQRWeZy-S8Q

Sveicināti. Šoreiz par sapņiem un Sovjiet Big Ben.
Sapņi pēdējā laikā kļūst arvien reālistiskāki un reālistiskāki. Ne tā, ka tie spētu realizēties dzīvē, bet gan tā, ka sapņošanas laikā ir sajūta, ka tā ir visīstākā un patiesākā realitāte. Un šī realitātes tendence sapņos kļūst vēl izteiktāka. Šonakt, piemēram, es atrados kādā siltā un saules apmirdzētā zemē, kur ūdens tik zils un palmas tik zaļas, ka acis noreibst no krāsu okeāniem. Es zvilnēju kā piemājas runcis burbuļvannā, kas atradās tādā vietā, ka zem tās bija zilumzilais okeāns, un izkabinot vien savu ķetnu aiz vannas robežām tā sajuta okeāna ūdens siltumu, un spēcīgi strāvojošo enerģiju. Skaisti. Tad , es kā piemājas runcis klīdu arī pa pludmalēm un mani caurstrāvoja vēl ne reizi dzīvē nesajusts miers. Līdz šim brīdim man nebija ne mazākās nojausmas, un domāju, ka gan jau tā ir paradīze zemes virsū, bet nesen , nezināmu iemeslu dēļ, manā galvā iešāvās vaŗds - Bahamas, Bahamu salas utt, utjp. Un, še, atveru Bahamu salu www. , un redzu, ka lielākā daļa salu izskatās tieši tā kā manā sapnī, jā, zinu, teiksite ka tā izskatās daudzās siltajās zemēs, bet tomēr, gribētos sev ļaut noticvēt, ka es, šajā, tik sasodīti aukstajā laikā pabiju Bahamās un ļoti veiki atteleportējos atpakaļ uz Latviju, kuru kā rādās vēlas atsaldēt manā mūžā bargākā ziema. Jā, tas par sapņiem.
Bet par Sovjiet Big Ben. (Sovjiet - Šajā gadījumā domāju Padomju savienību, neesmu droša vai esmu latviskajā mēlē šo vārdu pareizi uztapinājusi, tāpēc atļaujos aizrauties ar paskaidrojumiem). Šodien vizinoties piektā maršruta tramvajā, kas slavens ne tikai ar to un to, bet šo un to, man aiz muguras apsēdās kāds pavecāks Angļu pārītis, kas acīmredzot bija nolīguši Latviešu izcelsmes gidu. Tad nu šis centās stāstīt šo un to par to un šito, un tad, pagriezienā, kur jārāda, ka tas , lūk, esot Stockman's, jārāda arī uz Origo pulksteni, kuru, gan Letiņu gids ne tuvu nenosauca par Origo Clock, bet gan "Sovjiet Big Ben". Wtf? Ja,? Jūs arī to pašu padomājāt. Es , protams, negribēju iet uz kašķi, tāpēc turēju muti ciet un pārdomāju to, ka varbūt tiešām šo objektu tā dēvē. Nē, tās ir absolūtas muļķības, bet, ja tā palūkojas, kāds gan brīnums , ka daudzi ārzemnieki vēljoprojām domā, ka Latvija kā tāda nepastāv, domā, ka šeit valsts valoda ir Krievu, un, ka mēs vēljoprojām esam Padomju Savienības īpašumā. Bet , nu, kā gan viņi tā nedomās, ja Latviešu gids atļaujas nosaukt Origo clock, par - SOVJIET BIG BEN. ?????

http://www.tvnet.lv/galleries/show/5231 (skatīt sesto foto)
Jā, jauki, jaunieši devās atbalstīt Uša jaunskungu, lai jau veicas, bet, te tāds neliels ņirgājiens par tiem atbalstītājiem
"Labu"gribēdami izveidošjuši "daiļu" plakātu par "godu" Kristovska kungam - bet, te ielūkojamies vērīgāk, vai tiešām Aizsardzības vadības institūta absolvēšana piedēvējama pie darbošanās ASV izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestā?
Nav man īsti skaidrs, jo cik man zināmā informācija vēsta, šaubos, vai Kristovska kungs būtu darbojies kādā izlūkošanas dienestā(nebrīnieties par šo dīvaino vārdu savienojumu, literāri pareizi tā skan) . Bet, ak, jā. Fail jauniešiem .

Nē, nē, es nesūdzēšos par nekārtībām valstī un citiem mēsliem, kurus šogad derētu atmest, jo palūkojoties uz sabiedrības aktivitātēm no malas, šķiet, ne es vienīgā attapusies, ka šajā gadījumā jēdziens "būt globāli zinošam" nav aktuāls tad, ja "būt globālam" tajā pašā laikā nozīmē "būt reāli sapistam" , ar negatīvām domām, protams, un citiem faktoriem, kas ikdienas dzīvi padara nedaudz nospiedošu. Teiksiet esmu viegli ietekmējama? Negribētos vis' tā teikt.
Šoreiz šupr nākusi esmu tāpēc, lai, nē, ne gluži pukstētu par aizgājušo, drīzāk gan veiktu pietiekami virspusīgu uzskaiti par to, ar , ko 2009. paliks manā atmiņā, ja paliks.
Ziniet un vienīgais, kas man nāk prātā ir elitārā iestādījuma pabeigšana, skaista vasara un jauks gada noslēgums. Pāris nepatīkamas atvadas no ierastās ikdienas dzīves, kas bija bijusi diezgan nemainīga pēdējo divu gadu garumā, bet tajā pašā laikā bija iespēja saprast, ka sabiedrība neaprobežojas ar tiem cilvēkiem, kuri Tavās acīs iemantojuši "respektējama un lōģiski domājoša"cilvēka statusu. Neprecīzi, laikam, izteicos, gribēju teikt tā, ka kaut kad, kad man nesen palika 19, respektiivi apmeeram pirms gada, biju iesūnojusi domu mežā, kas man nemitīgi mēģināja iegalvot, ka man iepazīties ar jauniem cilvēkiem, atšķirīgiem no vispārpieņemtajām normām(draugiem), būs problemātiski, bet sanāca tā, ka bez viņiem ir vēl , kā izrādās pāris indivīdi, kas neaprobežojas ar nemitīgām runām par sevi un saviem kaķsuņ radījumiem.
Vēl noteikti gribēju piemetināt to, ka vecumam nu noteikti nav itin nekādas nozīmes.
Un to, ka tā kā šajās dienās neesmu mācījusies, kopš elitārās skolas laikiem, kad jēdziens "laiks" reizēm šķita, diezgan nereāla lieta.
Un, aiziet, panika ir klāt.
Arlabvakar.