Laikam tomēr esmu vecis.
Vakar vēlā vakara stundā darot muļķības uzgāju vienā no sieviešžurnāliem rakstu par sievieti - vīrieti, un nodomāju, ek, re , ku es.
"Es laikam tomēr esmu vecis." "Nodomāju tūkstoš un pirmo reizi , aizmigdama trīs minūtes pēc seksa. Pat neiedodot vīrietim sievišķīgi maigo buču. "
Parasti šie muļķīgie gaušanās raksti par to, ka dzīvē nenotiek, tā, kā viņai vai viņai vai citai viņai gribētos, nelasu. Bet šis te, vien pirmais citāts, nu, kā ar āmuru pa naglu, pieri vai vienalga kādu citu objektu!
Neba jau runa par seksu vai ātro aizmigšanu pēc tā. Bet par apstākļu un darbību kopumu kā tādu. Nesajūsmināšanos par sievišķīgajiem paradumiem. Neordināro grāmatu lasīšana, vecišķu seriālu skatīšanās un daudz citu sīkumu, kas tik sievišķīgajai sievietei nepiedienas dienas kārtības ietvaros. Ak, jā šampanieti es bārā arī parasti nepasūtu, ja vien tam nav patiešām labs iemesls. Es nesajūsminos par iepirkšanos, brīvdienās nenīkstu masāžas salonos, solārijos un citās skumjas izraisošās iestādēs. Jā, arī es labprātāk izbraucu ārpus Rīgas, ielieku kabatā kādu akmeni, lai nākamās nedēļas ceturtdienā, ieliekot roku kabatā, būtu ko atcerēties par pagājušās nedēļas sestdienu.
Ar draudzenēm gan es satiekos, ne jau gan gluži reizi nedēļā, jo, ja tā padomā - tas varētu patiesi sākt šķist ļoti apnicīgi - klausīties visu laiku problēmās, kas kā izrādās mums visām vienas, un saprast, ka nevienu prātīgu padomu neesi spējīgs dot, gluži vienkārši tā iemesla dēļ, ka pats neproties tikt galā ar savām likstām. Nē, nedomājiet, es runāju globāli, nevienam 21 gadā nevar būt milzīgas problēmas.
Grāmatas, es nezinu, iespējams, visas mīlas drāmas ir ļoti interesanta lasāmviela. Jā, tikai ne man. Man patīk urķēt, ja tā drīkst teikt. Urķēt to domu no tās vella grāmatas un beigu beigās, paņemt to grāmatu pēc trīs - četriem gadiem un atskārst, ka tagad jau, dārgā , Tu lasi pavisam citu grāmatu.
Par to Koelju, atminos , reiz iepazinos ar meiteni un atminos, cik pārliecinoši viņa man centās ieskaidrot, ka Koelju esot pasaules dižākais un gudrākasi cilvēks, es... aizgāju uz labierīcībām un atapakaļ vairs neatnācu.
Sievišķīgi esot nekad pirmajai neuzrunāt vīrieti!?! Labi, šeit manas domas nedaudz pieslejas sievišķīgajai domai, protams, kura dāma negrib it kā tikt nomedīta (, jā, es zinu, tas skan mulsinoši) , taču, ja Tu patiesi neesi ar to siržulauzējas stāžu, labāk tā nedari, nemedī pati. Goda vārds. Esmu pamēģinājusi, un tad jau es labāk palieku vecmeitās, kas starp citu nemaz nav tik slikts variants. Iespējams, visa tā lieta slēpjas tajā, ka iesperoties pirmo soli Tu pazaudē iekarojamas un iekārojamas būtnes statusu. Daļa taisnības jau ir. Daļēji. Pēc šī varētu padomāt, ka ar šādiem pseidosaticīgās dzīves uzskatiem es tālu netikšu, kas nav neiespējami, taču es savus spriedumus lielākoties izdaru tikai pēc prakses. Taču praksei , maitai, reizēm nav taisnība. No sērijas "Es labāk izvēlos mazāk smuku, bet tādu, kura vismaz bēg, kurai ir pašcieņa."
Lai arī pagaidām mana poza ir gaidīt. Esmu ar savu tiešumu, dūrīti uz galdiņa un atklātību aizbiedējusi daudzus. Bet kā mamma saka - tas man no viņas, vismaz idioti nenāk klāt. Un, var jau būt, ka labi, ka tā.
Manuprāt, ar tavu sievišķo būtību viss ir vislabākajā kārtībā, jo tava neordinaritāte - tas, ka tu domā, runā un dari citādāk - tevi padara par ļoti īpašu, neatkārtojamu un iekšēji daiļu būtni. Tas jau ir tikai apsveicami, ka mūsdienu dogmātiskajā pasaulē, kur bez maz vai pastāv tikai iedalījums - balts/melns, sievišķīgs/vīrišķīgs, pareizs/nepareizs - tu vari abstrahēties no visa stereotipizētā un aizspriedumainā, un dzīvot savu dzīvi ar savu atšķirīgo nostāju. Diez vai tur ir kāds sakars ar, tā teikt, vīrišķo esību. Ko tad lai daru es, jaunskungs, kurš ik pa laikam sajūsminās par kādu smaržīgu ziedu, vecām lugām un saldsērīgām melodijām? Vai nu esmu vājā prātā vai arī man jāuzraksta tāds pats ieraksts, tikai ar nosaukumu - vecene. Vai tad tev tā citādā lietu uztvere traucē, biedē?
AtbildētDzēstBet par pēdējām rindām runājot, - nedari tā, kā neuzskati par pareizu vai arī tā, ka konkrētā rīcība tev neliek justies labi. Izklausās egoistiski, bet nav vērts darīt, kā pieņemts tikai tāpēc, ka tā ir pieņemts. Protams, tas nenozīmē, ka sava pakaļa vispār nav nekad jāpakustina.
Tu esi iekarojama un iekārojama. Man ir Tavs tel. nr. (26666...), bet nav e-pasta. Atsūti to, dabūsi rīcības plānu ('rīcības plāni' tgd topā - skat. Zatlera pēdējās runas) :))
AtbildētDzēst