Labi.
Šodien aizgāju pamīņāties kopā ar motciklu'' brāļiem, lai arī man nav mocīša , nez vai kādreiz būs, jo "Dzīvo ātri , mirsti jauns" teiciens nav vairs manu teicienu topā, līdz ar to, šo objektu savā īpašumā iegādāties tuvākajā laikā negrasos.
Bet ne gluži par to vēlējos paskricelēties.
Apkārt esošie uz doto brīdi sadalījušies divās pretēji nostatītās koalīcijās, vieni, kas atbalsta nodevas paaugstināšanu(visticamāk autmobiļu īpašnieki, kuriem vienkārši skauž, ka motciklu'' īpašniekiem nodeva tik maza padevusies) un tie, kas pret nodevas paaugstināšanu(Visi Motciklu'' īpašnieki, kā arī daži tādi kā es), un, protams, kā gan iztikt bez tās sabiedrības daļas, kurai vairāk vai mazāk ir vienalga, kas īsti notiek.
Ja pievēršamies tai sbaiedrības daļai, kas ir par nodevas paaugstināšanu, jā, protams, ja manā īpašumā būtu autōmobīlis, arī es drošvien justos pamatīgi pised of , ka man jau n-tos gadus būtu jāmaksā ne tā mazākā nodeva par savu braucamo, kamēr tajā pašā laikā motciklisti'' varētu ar vēju matos braukt par nieka trīs latiem. Un , šķietami, pavisma saprotams ir fakts, ka tāda ir šīs koalīcijas nostāja.
Tupretī , ja pievēršamies tiem, kas nu nebūt nav apmierināti ar to, ka tagad 3 latu vietā, sākotnēji draudēja ar veseliem 100 ls, nu nepriecātos arī es. Un arī es, ja man arī būtu Moccikls'',. ietu pamīņāties pie "Mūžīgā sasaluma" ēkas.
Taču, ja paskatamies uz to visu no mazliet cita skatu punkta, man nebija ne mazākās nojausmas, ka šiem braucamrīkiem piespriestā nodeva ir tik niecīga, tagad to zinu, es un vēl simtiem , tūkstošiem sbaiedrības pārstāvju, un te mēs atkal sadalamies divās daļā, tie, kas uzzināja un apšokējās par netaisnību, kas valda starp motocilkistiem un autovadītājiem un tie, kas saprata to, ka patiesībā tas bija diezgan veikls triks, vismaz,manuprāt, izziņot un publiskot faktu, ka mocīš vadītāji visu laiku dzīvojuši ar tik zemu nodevu, un te pēkšņi "ne tajos spožākajos laikos" ņemt un nodevu sākotnēji paaugstināt par "nieka" 97 Ls. Vai nav sakritība. Nostādam daļu sabiedrības par nodevas paaugstināšanas piekritējiem un, aidā, kāšam lielo piķi, cerot uzpelnīties, un tādējādi labot sevis pieļāutās kļūdiņas, .
Skatīsimies, kuru nākamo sfēru izraks, uz kuras rēķina, vai precīzāk sabiedrības rēķina nopelnīt.
Jamin vēl tāds fakts, ka pēdējā laikā vidēji viena gada laikā reģistrēti vidēji 1500 Motocikliem līdzīgi braucamrīki, tas nav maz, nebūt nav maz. Ņemot vēl vērā, ka 2008. gadā reģistrēto motociklu skaits dubultojies.
z.v.

Man , laikam, jāpriecājas, ka vairākums paziņu un draugu loku sastāda tādi, kā sacīt jāsaka, lādzīgi cilvēki. Ar intelekta bāzēm viņiem viss kārtībā un pats svarīgākais, viņi nedomā aprobežoties ar to, intelekta tačku, kas šobrīd velkama līdz. Un es varu vien par to nopriecāties.

Cilvēki no malas tādi neizskatās.

Ja Vēbera k-gs reiz , nemaz ne tik sen, rakstīja par Zinātni un Politiku kā profesiju, tad mūsdienās esam tik ļoti notrullinājušies, ka droši varētu sacerēt emuārus, memuārus, dzejas rindas un haikas par to, kā dzīve kļuvusi kā profesija. Mehāniskums, saraustīgums attiecībā uz notiekošajiem procesiem, vēlēšanās pēc lielākām un tai pat laikā īslaicīgākām baudām, nesasniedzamiem kalnu augstumiem un citām slima suņa murgiem līdzīgām parādībām.
Izpratne ir novirzīta aizskatuvē, pie putekļainām parūkām un pēc grimma dvakojošiem spoguļu atspulgiem. Tā viņa tur spoguļojas, līdz brīdim, kamēr kāds neienāk nomainīt kādu matu cirtu, uzlikt izteiksmīgāku grimmu, ietonēt vaigos mākslīgu sārtumu, lai izietu, un izpratni atstātu vēljoprojām, tur starp, starp nebūtību, kas tajā pašā laikā ir būtība visam dzīvajam.

Es vairs nerakstot.
Man jāraksta.
Raksta.
Es nevaru.
Rakstīt.
Nerakstīt.
Man jāraksta, nē.
Jā, jāraksta.
Nē.
Rakstīt, rakstīt, tīt.
Nē.
tīt.
Nē.
.


Pietrūkst.
Pašlaik.
Pašlaik?

Bet.
Es gribu būt kārtīgs un viens ellišķīgi cilvēcīgs cilvēks, par spīti līķiem un zārku vākiem.