Saturiski varbūt nešķiet nekas svarīgs, varējām pasist pa plecu paši sev, kad mūsu izglītības sistēmu nenodēvēja par zemē metamu, pat otrādi. Taču man aizķērās cita doma. Neba jau tas, ka jauni , apņēmīgi cilvēki apņēmušies un izdarījuši, bet gan, tas ko tur ieguvuši. Pasaulīgo redzējumu, sauksim to tā. To domu gājienu, kas neaprobežojas ar 200 km rādiusu ap sevi. Ja tā godīgi, man grūti paskaidrot, jo man līdz tādam tālu. Bet , kāpēc es pieminu šo rakstu un pasaulīgo ērgļa aci? -
- Mēs bieži gaužamies, ka mums neizdodas, ka valdība slikta un zeķēs caurumi pārāk ātri izdilst. Mēs skaužam igauņus, kuriem, (vai kā tas derdzīs austiņās) viss padodas labāk. Tur nav tās 200 km rādiusa izpratnes.
Ņemam to pašu igauņu piemēru un metamies salīdzināšanas jūrā. Kur ir tā lielā atšķirība, ok, skatījums plašāks, līdz ar to vairāk iespēju var apgūt utt. Bet kur ir tā mūsu problēma tajā skatījuma jautājumā? - mēs apstājamies, pie tā, kas mūsu teritorijā tiek novērtēts kā labākais. Un mums nereti šķiet, ka labākais šeit, ir labākais arī citur. Attieksme, ziniet, ir tāda meitene. Cimperlīga bez gala, bet labi audzināta, nes garantijas. Bet, kad mēs pasperam pāris soļus ārpusē, tur mūs iemet tādā kā realitātē. Mēs ne tuvu vairs neesam labākie. Ne tuvu. Tam, kurš pieradis būt pirmais savā 200 km rādiusā, tas varētu būt pamatīgs trieciens zem jostas vietas. Un tad veidojas divi iznākumi - nummur' viens - palieku savā domāšanas laukā, daru visu kā līdz šim, esmu labākais šepat, labākais citur būšu tikai tad, ja cītīgi strādāšu, ko negribu, jo esmu sliņķis naturalis, nummur' divi - esmu labs tepat, skatos, mācos un praktizējos, man nav bail palikt pēdējam citur, jo es saprotu, ka esmu viens no tik ļoti daudzajiem.
Tā kā rakstījusi neesmu ļoti sen, iespējams, manu domu gājienu varētu būt pagrūtāk uztvert.
Ja tā īsumā - pēdējā laikā bieži sanāk saskarties ar "Es esmu pirmais Latvijā,(domāju, ka tā ir visa plašā pasaule), tāpēc uzvedos kā cūka, jo esmu taču šeit labākais, ibio. "
punkts.
Un , nē, es neaicinu nevienu masveidā braukt pēc bezgalības rādiusa, tikai, nu, Latvija nav pasaule.
